Šāds jautājums pavisam nevilšus rodas, sekojot līdzi pēdējās nedēļās masu saziņas līdzekļos izskanējušajiem ļoti dažādajiem, ikdienišķu cilvēku pat mulsinošajiem paziņojumiem par atvērtā koda vai Microsoft programmatūras izdevīguma aspektiem.

No vienas puses, medijos ir paziņots, ka Latvijas valsts iestādēm šogad Microsoft licenžu iegādei esot nepieciešami 2 miljoni latu. Šādu paziņojumu Dienas biznesā izplatījis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos Juris Jansons. Šī ministrija, kā zināms, ir pārņēmusi visas e-pārvaldības funkcijas, tāpēc nebūtu pamata neticēt tās datiem.

No otras puses, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) jau senāk ir izplatījusi paziņojumi, ka reizē ar atvērtā koda datortehnoloģiju izmantošanu varētu ietaupīt 30 miljonus latu. Arī šim paziņojumam nebūtu pamats neticēt – tā autori ir nopietni uzņēmēji, kam darbošanās ar atvērtā koda tehnoloģijām ir viņu daudzmiljonu biznesu pamats.

Taču jau šeit saskatāma vismaz man nesaprotama pretruna. Ja gadā Microsoft licences valstij izmaksās 2 miljonus latu, tad kur, kā un uz kāda rēķina valsts varētu ietaupīt veselus 30 miljonus latu?

Kurš to var paskaidrot? Loģiski būtu domāt, ka tā varētu būt pati LATA, taču nekā. Izlodājot krustu un šķērsu visus publikāciju arhīvus, jānonāk pie secinājuma, ka šī skaitļa pamatā ir nevis kāds pētījums, bet kaut kas pilnīgi „no gaisa” paņemts. „Tas varētu būt valsts apmaksāts pētījums. Šeit ir sabiedriska organizācija, šie cilvēki, kas sēž ap galdu, tērē savu personīgo laiku un nekādu atalgojumu par to nesaņem,” – šis internetā atrodamais LATA vadītāja paziņojums ir ļoti pārliecinošs.

Vēl sliktāk, ka izrādās, ka nekādos draugos ar matemātiku nav un nevēlas būt arī pati e-pārvaldes un e-pārvaldības koordinētāja un pārzinātāja – ministrija. Pieļauju, ka par 2 miljoniem Microsoft licencēm informācija vēl ir daudz-maz precīza. Bet kāds aptverošāks pētījums par to, kas tad valstij izdevīgāk – 2 miljoni par „zināmu ļaunumu” vai pilnīgi nezināma summa par „nezināmu labumu”?

Kamēr LATA apgalvo, ka kaut kādus pētījumus – kuru saturs netiek atklāts – RAPLMam esot nosūtījuši, pats RAPLM – atkal citēšu internetā atrodamu citātu – apgalvo ko pilnīgi citu: „Atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) konkrētu izmaksu un ietaupījumu aprēķinu nav iespējams veikt, jo APP nozare nesniedz precīzas APP biroja programmatūras uzturēšanas un ieviešanas izmaksas”.

Vārdu sakot, ar matemātiku te nedraudzējas neviens, un bail pat iedomāties, kas notiks, kad, sarēķinājuši „izdevīgāko variantu” ar Pareksa banku, valstsvīri un valstssievas pieķersies pie „izdevīgākā varianta” izmantoto datortehnoloģiju jomā.